Dienvidkorejas eksports turpina pieaugt jau 11. mēnesi, bet izaugsmes temps palēninās

Dienvidkorejas eksports augustā pieauga jau 11. mēnesi pēc kārtas, taču pieauguma temps bija vājāks nekā iepriekšējā mēnesī un tirgus prognozēs, jo samazinājās pieprasījums pēc datoru mikroshēmām, bet automobiļu pārdošanas apjomi joprojām bija lēni.

Āzijas ceturtās lielākās ekonomikas pārdošanas apjoms ārvalstīs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 11,4 %, sasniedzot 57,90 miljardus ASV dolāru, liecina svētdien publicētie tirdzniecības dati, kas ir lēnāks nekā iepriekšējā mēnesī, kad pieaugums sasniedza 13,9 %, kas bija straujākais sešu mēnešu laikā.

Tas bija arī vājāks nekā Reuters ekonomistu aptaujā prognozētais pieaugums par 13,0 %.

Pusvadītāju eksporta pieaugums palēninājās līdz piecu mēnešu minimumam, savukārt automobiļu pārdošanas apjomi samazinājās trešo mēnesi pēc kārtas tādu īslaicīgu faktoru dēļ kā sarunas par algām un rūpnīcu darbības apturēšana, lai dažos uzņēmumos uzlabotu ražošanas līnijas.

Pēc galamērķa eksporta apjoms uz Ķīnu pieauga lēnāk, bet ASV sūtījumu pieaugums paātrinājās. Eksports uz Eiropas Savienību pārtrauca sešus mēnešus ilgušo krituma periodu un palielinājās par 16,1 %, sasniedzot rekordaugstu līmeni – 6,4 miljardus ASV dolāru.

Tomēr eksports šogad sasniegs rekordaugstu rādītāju, sacīja tirdzniecības ministrs An Duk-geuns. “Visos galvenajos eksporta tirgos vērojamas pieaugošas tendences.”

Imports augustā pieauga par 6,0 % līdz 54,07 miljardiem ASV dolāru pēc 10,5 % lēciena jūlijā, kas bija straujākais kopš 2022. gada septembra. Tas bija nedaudz mazāks nekā ekonomistu gaidītais pieaugums par 6,3 %.

Rezultātā valsts augustā uzrādīja tirdzniecības pārpalikumu 3,83 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir lielāks nekā iepriekšējā mēnesī 3,60 miljardi ASV dolāru.

2024. gadā Dienvidkorejas valdība turpina īstenot politiku, kas veicina iekšzemes patēriņu un investīcijas. Šis mērķis tiek sasniegts, piemēram, ar stimulus ekonomikas atveseļošanai pēc COVID-19 pandēmijas sekām.

Tomēr mājokļu tirgus nestabilitāte, pieaugošās procentu likmes un pieaugošās dzīves izmaksas var ierobežot iekšzemes pieprasījumu un patērētāju tēriņus.

Leave a Comment